Maziem solīšiem virzamies uz priekšu, bet jau gabaliņš noiets. Ar katru dienu man pašai sāk palikt smagāk un es sāku pieķerties aizvien vairāk.
Es meloju, sakot, ka viss atkarīgs no viņa, īstenībā es izlieku kārtis un diktēju spēles noteikumus. Bet man patīk, ka viņš to neapzinās. Kā jau teicu savas laimes dēļ esmu gatava kaut pa līķiem staigāt, ko pati būšu nogalējusi. Tā ir mana spēle un manas spēles ir nežēlīgas ar augstām likmēm. Bet balva ir tā vērta, lai spēlētu arī tik nežēlīgi. Gluži kā lauva (kas arī pēc horoskopa esmu) es noskatu medījumu, aplencu to un negaidītākajā mirklī visu pagriežu par labu sev.
Bet es sevi tādu nepazīstu, nekad neesmu bijusi tāda. Bet varbūt- esmu, vienkārši nav bijusi iespēja un vajadzība spēlēt.
Tagad man jānotur sava pozīcija un jāgaida. Ja mana gaidīšana vainagosies panākumiem, es sākšu visdrausmīgāko un nežēlīgāko spēli. Ja uzvarēšu, tad viss jau būs noticis pēc mana prāta. Paldies Tev, ka devi man otro iespēju. Dariji mani stiprāku un devi man spēcīgu taktiku.
Es zinu, ka daudz ziedošu, bet tas man ir nepieciešams un tikai par labu nāks.
With love, Fabia, tā kura traukus mazgā mini un augstpapēžu kurpēs.