Kas es esmu?

Man ir divas puses. Saukšu tās par ES un Fabia.
Fabia ir šeit, ES dzīvo draugiem.lv. Es ir diezgan miermīlīga, uzticīga, nestrādājoša, pesimistiska. Fabia ir tā kas strādā, Fabia pulcē ap sevi vīriešus, ņirgājās. Fabia guļ ar vīrieti kam ir sieva stāvoklī un nejūtas par to vainīga. Fabia guļ ar trīs vīriešiem vienlaicīgi. Viņa izklaidējas. Viņai nesāp, viņa ir kuce.
Es varu priecāties, ka Fabia neaizņem visu manu ķermeni. Varu raudāt, jo Fabia aizņem aizvien vairāk. Es patiešām dzīvoju dubūltu dzīvi, es to atzīstu. Bet viņam, es esmu ES, labi, dažreiz, Fabia aizsūta kailfoto, izspļauj par seksu uz vannas malas. Bet tāpat, es turu sevi rokās un esmu ES praktiski visu laiku.

Patiesība

Un nu jā, es spēju par sevi pasmieties. Bet nezinu, vai tie ir patiesi smiekli, vai smiekli lai slēptu sāpes. Tu noteiktu gribi zināt patiesību. Par mani, par viņu. Jā, viņš spēlē dubultu spēli. Mani visu laiku muļķo. Bet kāpēc es nespēju pacelt galvu un aiziet? Jo man kāds čukst ausī ka es to nožēlošu, kāds mani spēcīgi tur. Kad šorīt biju gatava vienkārši uzspļaut un aizmirst, biju jau noskaņojusies un praktiski izmetusi visas emocijas...viņš atkal uzradās. Tā viņš ar mani spēlējas visu laiku. Un es ļauju. Un es smejos par sevi. Es smejos par viņu. Es smejos par trešo, lieko- neandartālieti. Kāpēc? Par sevi, jo man ir sevis žēl, bet tomēr man nāk smiekli, ka ļauj sevi tā pazemot, par sevi tā ņirgāties. Par viņu- jo viņš neapzinās ka dara arī citiem sāpes. Viņš ir tur, mēs- te. Viņš nezin, ka iespējams savu laimi izmetīs vējā. Par trešo, lieko- jo viņa nezin, kas esmu es. Viņa nezin ar ko viņu salīdzina, ar ko nostāda uz svaru kausiem. Viņa nebaidās. Vēl ne. Atšķirība starp mani un viņu- es ļauju lai sevi pataisa par muļķi, bet viņa ir muļķe. Bet es? Es ļoti mainos, jo vairāk mani sāpina, jo vairāk es mainos. Viņš domā, ka ir baigais mačo, divas čikas viņam bučo pakaļu, bet nē... Mani nevar tik viegli iegūt, īstenībā, mani vispār nevar iegūt, bet kššššš... tev tas nevienam nav jāsaka. Es vienmēr ieturu distanci. Un es taču esmu gambler!!!! Kur palika īstā Fabia? Laikam samudžinājās visajā šitajā. Bet re, jau gandrīz izpiņķerējās. Laiks mainīt noteikumus, man par labu!!!!

Nenosūtītā vēstule viņam.

Piedod, atvaino, bet nebūs nekādas dubultas spēles. Ar mani tā neies cauri, es nebūšu tā, otrā, rezerves variants. Laikam tu īsti neapzinies manu vērtību. Tad paklausies. Paklausies apkārt. Tu nedzirdi, ka tev saka, ka esi muļķis. Necenties mani salīdzināt ar resnu neandartāliešu mau*u! Viņa nav salīdzināma pat ar manu matu. Protams, varbūt es maldos. Es nezinu ko domā, ko raksti viņai. Bet man nojauta saka, ka kaut kas nav tīrs. Ka tu spēlē tomēr to dubulto spēli. Saki man to pašu, ko viņai. Melo, kad saki, ka man nav jāuztraucas, jo tu taču "tikai" sarakstoties. Piedod, bet ar bijušo, kura aizgāja un tu raudāji tā vienkārši "tikai" nesarakstās. Zini, es redzu tai kucei cauri, zinu, ko viņa grib. Man šķiet, ka ir pienācis pēdējais laiks lai sāktu ņemt mani pa pilnu. Vispār, ko tu no sevis iedomājies?! Tieši tā! Ir tieši tā kā teici, tu tak nemaz neesi tik skaists un tik superīgs. Tieši tāpēc nečakarē mani, jo tu ļoti labi apzinies, ka nožēlosi, ja zaudēsi mani. Nekas labāks tev, par mani, nekad nepiederēs.