I'm watching u

Nu kā tu jūties? Nav patīkama sajūta, ka pa tevi zin visu un vēro katru tavu kustību. Vai pat savas mājas nav patvērums? Mana ātrā ideja bija bēgt... kur? Es nezinu, varbūt uz kādu piepilsētu. Bet nē. Man nepatīk, ka mani vēro, ka par mani var uzzināt praktiski 100% trijās stundās. Es jūtos tā jocīgi, mazliet nodota, jo man tak neuzticas, netic tam, ko saku. Labi, es pati esmu muļķe. Kāpēc? Jo domāju, ka varu izskatīties, uzvesties kā gribu, jo es tak neesmu slavenība, mani nevēro. Nesaki tā, jo iespējams kādreiz tu par tādu kļūsi un viss garais slikto lietu saraksts parādīsies redzamībā plašākai publikai. Starpcitu, es apsveru veidot jaunu blogu, tādu mazliet patiesāku, kur pateikšu vairāk.

Hhhhooot

Vai es ar sevi lepojos? Pagaidām, ļoooooooti. Kāpēc? Jo pat necenšoties iegūstu atzinību no tādiem vīriešiem, kas izsaka atzinību tikai vienai no miljona, apmēram. Tas dod man spēku turpināt un nepadoties. Vai es domāju, ka esmu uz pareizā ceļa? Manuprāt, jā. Es ceru. Bet runājot par maniem mērķiem, protams es pilnveidošos. Bet darīšu atkal kā toreiz. Ļaušu lai viss notiek un diži neiejaukšos, vienkārši dzīvošu, jo liktenis, ja būs lemts, visu saliks pareizi savās vietās, tā vai tā. Runājot par to biach... man nav ko uztraukties, kaut arī izrādās, ka tā, kas draugos nav īstā un es vēl aizvien nezinu kā viņa izskatās, es domāju, ka viņa man patiešām nav tas cilvēks par ko būtu jāstreso, kur nu vēl konkurente.