My passion is I

Hmm... es nezinu, kas ar mani notikai, bet jūtu, ka tikai tagad sākas riktīgais apgreids. Vēlos mainīt visu... tas notika tad, kad man atnāca vēstule, ka par mani atkal runā. Tagad man ir vienalga, sāku jau pat pieņemt to, ka esmu, biju, būšu vietējā slavenība. Lai tik runā, gribu lai mani zin visi, gribu tik pasmieties par tiem, kas par mani runā. Ak cilvēki, viņi laikam patiešām domā, ka dara man tādejādi sliktu...? :D Man nāk smiekli :D Vispār laikam es sāku jūgties :D Jo pašlaik dzeru ar sevi , pareizāk sakot savu bildi, par sevi :D

Par sapņiem

"Dārgā, ielaid savā dzīvē taču beidzot savu sapni!"
"Bet es jau to laižu.. viņš no manis tik vēlas aizbēgt.."
"Jā, daļēji tu laid, bet neesi gatava tam atdoties pilnībā un ziedot visu, kas tev pieder.."
"Bet man nekas nepieder?!"
"Tev pieder ļoti daudz, tikai tu to neapzinies.. tev pieder domas, sapņi, ticība, cerība un galu galā mīlestība."
Viņš ieturēja mazu pauzi un tad tikpat dzīvīgā un stingrā balsī turpināja:
"Atdodies ar visu sevi, ne tikai fiziski, bet arī garīgi, savam mērķim. Atdodies un tu plūksi vissaldākos augļus."
"Bet ko man darīt? Ko es daru nepareizi? "
"Tev vēl daudz jāmācās, cik redzu... Ar laiku visu sapratīsi, sapratīsi, kā rīkoties."
Viņš noplūca no ābeles ābolu, viņas prāt tas bija skaistākais ābols ko viņa bija savā dzīvē redzējusi.
"Vai tas ābols man? "
"Tik skaisti āboli pienākas tiem kas to ir pelnijuši, šis nav tavs. Tavs vēl nobriedīs un tad tu pati viņu plūksi, neviens to tavā vietā nedarīs. Tev es varu pagaidām dot tikai savu ticību un svētību. Es tev ticu, un tas ir galvenais!"
Created by Fabia

Poster

Saka jau tā, ka ja tu no kaut kā ļoti baidies, tad tā ir tava vājā vieta. Loģiski domājot, tā ir.. Bet ir taču dažādas bailes. Bailes no zirnekļiem, piemēram, nav nemaz salīdzināmas ar bailēm no nāves. Es melotu, ja teiktu, ka man ne no kā nav bail, bet nebaidos no nāves. Vismaz pagaidām.. protams, ka sākšu baidīties, ja dzīve parādīsies daudz rožainākās krāsās un viss notiks tik skaisti kā pasakā. Labi, kas tā par pasaku, drīzāk jau manu vecāku un vecvecāku intuīcija. Un zini, es patiešām viņiem ticu, bet ja tomēr kaut kur ticība aizķeras, tamdēļ man tagad ir izveidots "wish/ dream poster". Njā, es iespaidojos no Ozoliņa, kas arī sekoja filmas "Secret" padomiem. Tā, kā, tagad turam īkšķus.