Apskatot ielas var izdarīt secinājumus, ka šajā vasarā modei totāli nav vietas. Cilvēki ir savilkuši ko tik var savilkt. Tikai lai nav karsti. Es pati arī neesmu labāka. Flipflopi, no underwear, mati savākti kaut kā, ka tikai nav karsti, make up? Patiešām no make up šeit nav ne smakas.
35 grādos nav vietas neērtām, iespīlētām kleitām pēc jaunākām modes tendencēm, nav vietas 10cm augstiem papēžiem, nav vietas make up, kas pēc 5minūtēm nosvīst nost, mati paliek ātri netīri.... atrisinājums? Nav. Ja nu vienīgi sēdēt mājās. Šī vasara ir īpaši agresīva, jo kaitē visam kam var kaitēt. Tādēļ, man ir vienalga, ka man nav zeltainā iedeguma, es no mājām lienu ārā tikai tad, kad galēji nepieciešams.
Eleganci un glamūru šodien ielās neredzu, tādēļ taupu matus, ādu un sviedrus un plusā vēl to ko neredzu ārā, eleganci un glamūru, redzu mājās... Uzaicinu tevi uz vakariņām ar suši un baltvīnu pēc minūtēm desmit. Gaidu.
otrdiena, 2010. gada 13. jūlijs
piektdiena, 2010. gada 9. aprīlis
Viņš ir atpakaļ...........
Viņš ir atpakaļ. Atkal te, atkal manā skaipā uzlec ziņa, atkal manā telefonā atnāk sms, atkal manā prātā notiek kāds mehānisms, kas domā par to, kā būtu ja būtu, ja viņš nebūtu tāds, atvainojos, kretīns, un ja mani ar viņu nesaistītu vairs tikai "tu man nodarīji pāri, jau divas reizes, pietiek! Trešās nebūs!"
Ko par šo visu saka mans draugs/ līgavainis un sazin vēl kas?
Daļēji zin, daļēji nezin... es tā arī pateicu, man vairs tā ir tikai spēle... bet iespējams, es nenoliedzu, es meloju pati sev cenšoties iestāstīt, ka negribu viņu un viņš man nav vajadzīgs... Jā, būtu jau skaisti... bet come on, nolaidies tak uz zemes, kretīns ir un paliks kretīns uz visu atlikušo mūžu.
Ko par šo visu saka mans draugs/ līgavainis un sazin vēl kas?
Daļēji zin, daļēji nezin... es tā arī pateicu, man vairs tā ir tikai spēle... bet iespējams, es nenoliedzu, es meloju pati sev cenšoties iestāstīt, ka negribu viņu un viņš man nav vajadzīgs... Jā, būtu jau skaisti... bet come on, nolaidies tak uz zemes, kretīns ir un paliks kretīns uz visu atlikušo mūžu.
piektdiena, 2010. gada 19. marts
Sveika, šeit tava draudzene atkal. Kā parasti strādā, dzīvo, melo. Zinu, nav labi melot. Man pašai tas nepatīk, bet ... bla, bla, bla... tevi tas droši vien nemaz neinteresē. Sāku saprast cik tomēr bezjēdzīga ir lielākās daļas cilvēku dzīve, arī mana. Tas mani tracina. Iesaku tev padomāt par savu dzīvi, 70% gadījumu cilvēki saprot, ka viņus nemaz neapmierina tas kā paši dzīvo. Arī šis ir tas, kas jāizdomā, kā padarīt savu dzīvi jēdzīgu.
ceturtdiena, 2010. gada 11. marts
Sveiks....es esmu atpakaļ, apritē. Un atkal manas emocijas. Nav. Paldies Dievam. Runājot par visu to ko esmu iekavējusi un salaidusi grīstē pa šo "grūto" periodu, njā... es cenšos visu atkal atgūt, paspēt, izlabot. Atkal solārijs ir mans labākais draugs, vienīgi man ir parādījušās problēmas ar ādu. Tas jālabo, bet būs ok. Rīt atkal balināšu zobus, bet pirms tā jānoņem mazliet atlikusī līmes kārtiņa no zoba, kas palika pēc akmentiņa. Tas ar nav nekas traks. Tikai tie 12kg. Smieklīgi un skumji. Laiks sevi nodzīt un atgriezties. Atkal ar savu samāksloto smaidu un laimīgajām acīm, kas kā parasti melo. Kā nekā, kāda starpība kā es jūtos, galvenais kā izskatos.
Abonēt:
Komentāri (Atom)