Viņš ir atpakaļ. Atkal te, atkal manā skaipā uzlec ziņa, atkal manā telefonā atnāk sms, atkal manā prātā notiek kāds mehānisms, kas domā par to, kā būtu ja būtu, ja viņš nebūtu tāds, atvainojos, kretīns, un ja mani ar viņu nesaistītu vairs tikai "tu man nodarīji pāri, jau divas reizes, pietiek! Trešās nebūs!"
Ko par šo visu saka mans draugs/ līgavainis un sazin vēl kas?
Daļēji zin, daļēji nezin... es tā arī pateicu, man vairs tā ir tikai spēle... bet iespējams, es nenoliedzu, es meloju pati sev cenšoties iestāstīt, ka negribu viņu un viņš man nav vajadzīgs... Jā, būtu jau skaisti... bet come on, nolaidies tak uz zemes, kretīns ir un paliks kretīns uz visu atlikušo mūžu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru