Es aizpīpēju.. vakars sākās ar mazu panikas devu. Pēc Sex and the City otrās filmas noskatīšanās vēl biju kādu mirkli sajūtām pilna. Un tad es paskatījos spogulī... tik briesmīgi es vēl nebiju izskatījusies,kopš sevi atceros. I pāris pumpas, i kaut kāda pelēka āda... tāda sajūta, ka vairs nav tik tvirta un ... jā, patiešām, jauna. Tas man lika aizdomāties par manu neveselīgo dzīvesveidu kas sasodīti redzami man nodara pāri. It kā ar to nebūtu gana, man atkal un atkal jāpārliecinās, ka man ir personības dalīšanās. Varbūt jāmeklē speciālists? Lai vai kā... man ir burvīgs mīlošs draugs, super attiecības, protams ar pāris strīdiem, bet tie tiek ātri vien atrisināti. Jā, viņš ir gan draugs, draudzene, mīļākais un viss pārējais. Viss ir skaisti. BET. Man patīk līst problēmās un ar uguni spēlēties. Es turu misteru entos kilometrus drošā attālumā un tajā pašā laikā kurinu viņu... ar cerībām, ticību un jā, varbūt arī pāris solījumiem. Bet es viņu negribu, nu vismaz ne tik ļoti lai zaudētu tagadējo draugu. Jā, tas tomēr ir slimi. Es sēžu draugos, bezjēgā... un ir tur viens burvīgs puisis, ar ko diezgan pasen jau sarakstījos, sazvanījos, bet nekas nopietns, vienkārši parunājam. Man mazliet tā, kā velk pie viņa. Bet ne tik ļoti lai zaudētu tagadējās attiecības. Un es gaidu, kamēr šis puisis man atkal uzrakstīs.
Visnejēdzīgākais šajā stāstā? Man gribētos nedēļu lai es būtu pilnīgi brīva, tādu kā atvaļinājumu, vispār.... bez manām attiecībām. Nē, mums nav problēmu. Vienkārši mana otrā puse ļoooooti nu ļooooooooooooooti grib mazliet pap*sties ar tiem kuriem gribas, bet nedrīkst.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru