Jau kāds laiks pagājis kopš esmu te atpakaļ. Beat aizvien jūtos kā tur. Nākamais, es gribu uz Ēģipti. ;) Bet vispār līdz tam man atkal briest idejas.
Šakiras dziesma, jaunākā, man uzdzen pārdomas... vai patiešām visu ko vēlamies spējam piepildīt? Vai tie ir tikai slima suņa murgi? Runājot par vīriešiem, man ir noskatīts nākamais upuris, ja to var tā saukt. Bet vispār manu upuru sarakstā ir daudzi un patiešām domāju, ka katrai sievietei tāds ir un tajā ir ierakstīts kau vai viens kas kādreiz nodarijis kādu pāridarijumu (visticamāk kļūdos un uzrakstiju šo vārdu nepareizi). Vai tomēr visas piedod? Manuprāt tie ir meli....mēs pārāk daudz melojam, gan sev, gan citiem.
Esmu piefiksējusi ka vairs manā vārdu krājumā nav rupjību, es ceru, varbūt nemanu..??? Taču ļoti daudzi cilvēki runā un nepiefiksē, ko saka. Bet tas viss saistīts ar apgreidiem. Maniem apgreidiem.