Cik gan tālu mēs- sievietes spējam iet lai dabūtu iekāroto vīrieti?! Es nezinu, kā jūs, bet man nav robežu... Viss sākās tā...
Īstenībā es viņu gribēju jau sen un visu šo laiku, līdz šodienai. Man spēku deva tas, kad uzzināju, ka arī viņam ir tāpat. Tā mēs sākām sarakstīties. Viss jau būtu skaisti, bet diemžēl mana sliktākā rakstura īpašība- tieksme kontrolēt un 50tūkstošus kilometru attālums rada plaisu. Pat īstenībā, nav jau kam plīst, bet es esmu 99, 9% pārliecināta, ka tomēr ir gan. Viss ir ļoti jocīgi, viņam patīk brīvi pazust uz kādu laiku, starp sarakstēm. Itkā jau nekas traks, met man tas uzdzen dusmas un beigās pēc 15minūtēm, kad viņš atgriežas esmu nepa jokam sastresojusies. Mani nomāc vēl daudzas citas lietas, bet pagaidām es tās neatklāšu..
Runājot, par to cik tālu varam iet, es pagaidām esmu purvā un praktiski jau slīkstu, bet kaut kā cenšos izķepuroties... Manā kontā ir jauni apģērba gabali viņa mīļākajā krāsā, daudz pavedinošu fotogrāfiju (kas pašlaik ir viņa pc) un jau piecu dienu ēšanas un miega bada diēta. Bet jūtu, ka tas ir tikai sākums un būs vēl dziļākam purvam jāiet cauri, ja protams, man viņš neapniks.

xoxoxoxoxoxo
With Love, Fabia.