Tas bija vakar... es stāvēju pie skolas ar klasesbiedrenēm, pīpējām... un tad es ieraudziju viņu! Es viņu iekāroju, par viņu sapņoju visu savu mūžu sev nezinot... Pār manu ķermeni likās, ka pārskrien miljoniem skudriņas un acis, kā mūltenēs, pārvēršas par sirsniņām. Es vēl pāris minūtes nespēju kustēties, nespēju domāt, tikai jutu kā galva griežas, vēderā tauriņi, uzplaukst smaids un vispār, gribas raudāt... tā es iemīlējos. 2dien kad būšu skolā lūgšu Dievu lai atkal viņu redzētu. Es nespēju paskaidrot cik viņa ir skaista, viņas perfektās līnijas, zema kā zeme un ātra kā skaņa... viņa... visskaistākais ko esmu redzējusi ar savām acīm.
Un es zinu, viņa būs mana, kaut kai man nāksies atdot visu kas man ir...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru