Nenosūtītā vēstule viņam.

Piedod, atvaino, bet nebūs nekādas dubultas spēles. Ar mani tā neies cauri, es nebūšu tā, otrā, rezerves variants. Laikam tu īsti neapzinies manu vērtību. Tad paklausies. Paklausies apkārt. Tu nedzirdi, ka tev saka, ka esi muļķis. Necenties mani salīdzināt ar resnu neandartāliešu mau*u! Viņa nav salīdzināma pat ar manu matu. Protams, varbūt es maldos. Es nezinu ko domā, ko raksti viņai. Bet man nojauta saka, ka kaut kas nav tīrs. Ka tu spēlē tomēr to dubulto spēli. Saki man to pašu, ko viņai. Melo, kad saki, ka man nav jāuztraucas, jo tu taču "tikai" sarakstoties. Piedod, bet ar bijušo, kura aizgāja un tu raudāji tā vienkārši "tikai" nesarakstās. Zini, es redzu tai kucei cauri, zinu, ko viņa grib. Man šķiet, ka ir pienācis pēdējais laiks lai sāktu ņemt mani pa pilnu. Vispār, ko tu no sevis iedomājies?! Tieši tā! Ir tieši tā kā teici, tu tak nemaz neesi tik skaists un tik superīgs. Tieši tāpēc nečakarē mani, jo tu ļoti labi apzinies, ka nožēlosi, ja zaudēsi mani. Nekas labāks tev, par mani, nekad nepiederēs.