Šodien notika tas, ko jau sen gaidiju. I'm back. The bitch is back in town. Patiešām esmu atpakaļ, pareizāk sakot, manas smadzenes ir atpakaļ.. un visticamāk drīz arī būs ķermenis, atpakaļ- 49kilogramos. Nezinu vai tev tā ir priecīga vēsts, bet kādam, kam patīk lasīt par nebeidzamu seriālu, laikam būs gan. Tātad, sievišķi, sargājiet savus vīriešus. :D

Sākšu stāstīt no sākuma...
Kā parasti 6 no rīta aizgāju gulēt, 12 pēcpusdienā pamodos. Sapratu, ka beidzot jāsāk uzkopt dzīvoklis, saimnieks vakarā būs pēc naudas. Izlēmu, mazliet pastrādāt, sāku domāt par logotipu firmai. Sameklēju cik veiksmīgs ir izvēlētais firmas "vārds".
Iegāju "draugos", tur vēstule no kl-biedra. Vārds pa vārdam.. un godīgi sakot pat neatceros kā aizrunājāmies līdz jautājumam, ko uzdevu es, par profisionālo kailfoto. Tātad, jautāju vai viņš ir fotogrāfējies kails pie profisionāļa. (Piezīme man: steidzami jānopērk portatīvais Pc, jābeidz būt tik nekautrīgai.) Es jau kā vienmēr meloju, ja man uzdod jautājumus uz kuriem īsti nevēlos atbildēt. "Nē, es neesmu, sieviešu ziņkārība, tāpēc jautāju".
Tas varbūt bija tas viens grūdiens kas manī atmodināja agrāko zvēru. Brr.... Sāku meklēt youtubē mūziku, ko uzlikt kamēr tīru dzīvokli... sāku ar "Road to Zion", "Tequila sunrise"... tas manī atmodināja atkal to pašu zvēru. Tad uzdūros "Bittersweet: The Bomb"... sāku domāt... man patika mana dzīve, man patika tas, ka vīrieši man bučo kājas un sievietes griež zobus. Un notika knikšķis, mana agrākā sejas izteiksme ir atgriezusies, zobgalīgais smaids arī.
Bye. Love you all ;)